Pagājušā gada īso piedzīvojumu sacensību  pozitīvā pieredze, kas ļauj nepārmocoties baudīt Piedzīvojumu un Latvijas dabu, mudināja mūs – komandu „Zvaigžņu ekspresis”,  ievērtēt ne tikai X-Race, bet arī šī gada debitantus – Līdzsvaru! 

Būt Līdzsvarā ar sevi, saviem līdzcilvēkiem, dabu, sportu un visu pasauli ...taču ir tik jauki! Par ko arī pārliecinājāmies, 2011.gada 14.maijā, Daugmales/Baldones apkārtnē.

Līdzsvars mūs sagaidīja ar skaistu, pieneņu pilnu parkošanās pļavu pie Daugmales skolas, laipnu  sagaidīšanu un mazu pirmsstarta stresiņu, jo daudz kas ir jāpaspēj. Vēl tikai kapteiņu sapulce ar dažiem maziem ieteikumiem un visi jau mīņājas, gaidot Tautas klases starta šāvienu.

Jaunāko sūtam pēc starta uzdevuma, kurš liek pēc fotofragmentiem skolas apkārtnē atrast atšifrējumu karšu izsniegšanas vietai. Ja tas būtu jādara vienatnē, būtu daudz sarežģītāk, bet komandu kā bišu drūzmēšanās „burtu” vietās, diezgan atvieglo uzdevumu. Vērīgumam pievienojot attapību un 3 neatrastos burtus piedomājot, nolemjam doties uz „Veco fermu”, kas atrodas pa skolas ceļu dziļāk iekšzemē ...un mūs sagaida atvieglojums un prieks, kad pēc kādiem 750m ar velo ieraugam smaidošu tiesnesi , kas mūs aplaimo ar kartēm un novēl laimīgu ceļu.

Pirmais veloorientēšanās posms notiek pa topogrāfisku karti ar mērogu 1:50000 un „kapteiņsapulces komentāru”, ka ne visi ceļi ir iezīmēti un jāpielieto iztēli. Ko veiksmīgi arī izpildam un škiet, ka atrodamies klases priekšgalā. Pie 4KP, ātrums piebremzējas, jo jāliek lietā prāta spējas risinot atjautības uzdevumu ar kvadrātiem un virzienu grādos, lai noteiktu nākošā KP atrašanās vietu. Šeit redzam arī pa priekšu skrejošos un mūs apdzenošos, tomēr izvēlamies savu apkārtvariantu uz aprēķināto punkta vietu Mencendarbes muižas/bērnu nama tuvumā. Šķiet komandas, kas riskējušas iet taisno variantu pa stumjamo stigu , pāri nenosakāma platuma grāvim ir jau aizripinājušas tālāk, bet mēs izmantojam cieto, bet 3x garāko apvedceļu ..tīri apmierinātas pietuvojamies apdzīvotajai vietai. Tā kā koordinātas un attālums var būt arī neprecīzs, nobremzējam un domājam doties iekšā pie apdzīvtām mājām vai nedoties... lēmumu palīdz pieņemt izpalīdzigs, simpatiks vietējais puisis, kas izstāsta kā nokļūt pie muižas un ka mājās tomēr ir arī suņi. Naski aizripinam līdz tepat esošajai muižai, tomēr.. uz sliekšna sēdošā meitenīte ir ļoti izbrīnīta par velosipēdistu uzlidojumu, kas liek mums vēlreiz pārlasīt distances aprakstu un ieraugoam, ka KP ir foto leģenda – „ZIL”.. jeb vecs auto!! Lasīt vajag uzmanīgāk...saprotam,ka esam bijušas pavisam blakus, pirms iepazināmies ar vietējajiem ;))) Tālāk starpfinišs pie Riekstukalna jau ir ar roku aizsniedzams.

Riekstukalnā kļūstam par kājiniekiem un sākam izmantot savas orientēšanās prasmes jau klasiskā OS kartē. Uzkrienam, paejam, uzskrienam, paejam... KP lasās viegli un labi, sastopam savus vienīgos ilgstošos „kaimiņus” šajās sacensībās – komandu „Cimds & Zeķe”.  Lai arī zaudējam uz ātrumu, tomēr prieks, ka KP vienmēr esam priekšā ;)) Līdzsvars noorganizējis pāris „aklos” KP, ārpus kartes, tomēr leģenda un precīza ieiešanas vieta baltajos laukumos, problēmas tikt galā ar uzdevumu nerada. Toties nelielas problēmas rodas ar meiteņu augumiem zem 170cm, jo aizsniegt atzīmi pie būdiņas jumta pastiepjoties uz pirkstgaliem nevar, šeit gods kam gods Puiši izlīdzēja, izpelnoties attieksmes maiņu, smaidus un citu labvēlību..;) Pēdējais kāju posma punkts izvietots Riekstukalna virsotnes tornī, kur pa metāla kāpnēm nākas pakāpties un, lai arī mazas bailītes no augstuma rodas, tomēr skats visapkārt atsver pūles. Meitenes pa kāpšanas laiku ir atkodušas, ka izdevīgāk ir nākošā posmā sekojošo veloleģendas aprakstu mēģināt izbraukt „virtuāli” , tā saīsinot ceļu līdz KP, kurš atrodas leģendas noslēgumā. Līdzsvars šādu iespēju pat ir paredzējis un licis skaidri saprast, ka tā var darīt.... viss atkarīgs no iztēles. Iztēli likt lietā mums izdodas diezgan veiksmīgi, jo ja klasikajā OS kartē krustojumus un attālumus ir iespējams izlasīt vieglāk, tad  topogrāfiskajā kartē pārliecība par attālumiem un atbilstošajiem krustojumiem ir daudz „slidenāka”. Tomēr, iekožot Līdzsvara gādāto gardo rupjmaizīti un piepildot dzeramā pudeles starpfinišā, nolemjam riskēt un doties pa taisno uz iedomāto leģendas beigu punktu. Pa ceļam pasveicinam mūsu puišus, kas cītīgi seko leģendai un prieks ir liels, kad parādās Sarkanbaltais KP apliecinājums, ka aprēķini ir bijuši pareizi.

28KP ir vēl viens veiksmes un pieredzes pārbaudījums, jo jāatrod aerofoto gabaliņš ar KP atrašanās vietu uz  topogrāfiskās kartes un turp jānokļūst. Apdomāšanās prasa mazliet laiku, tomēr pielietojot loģiku, ka vajadzīgajai vietai būtu jābūt pa ceļam uz nākošo KP un Līdzsvara papildus piezīmētie ceļi noteikti ir nepieciešami, veiksmīgi aizvirsamies uz pareizo meža pļavu. Tālāk jau veloorientējamies raiti, mazliet samulsina izaugušais karjers pie 34KP  un negribīgi tiek škērsots lielais grāvis uz 35KP. Ceļu uz 36KP, kas atrodas jau reiz apmeklētajā Vecajā fermā, izvēlamies nevis pa šoseju, bet +/- pa taisno variantu gar dažām mājām, kur gods kam gods suņi bija piesieti. Nedaudz pārprotam distances aprakstu un „pa ceļam” iebraucam sacensību centrā, uzsist klaču ar draugiem un tiesnešiem un dodamies uz pēdējo – Laivu posmu apkārt un pa Nāves salu.

Ja bērnības Laivu braucienu piedzīvojumi škita itin vilinoši, tad pamazām airēšana  kā tāda sāk mazliet baidīt. Meitenēm reizēm šis sports reizēm nav pa plecam.. Tomēr Objekts – Nāves sala šķiet visai intriģējošs!!! Citu komandu piekopto taktiku, laivu izmantot tikai, lai pārceltos pāri Daugavas posmam līdz salai, mēs pat nepieļaujam, jo ja jau laivu posms, tad laivu posms.. Tomēr pēc 5 minūšu airēšanas pa straumi, bet pret vēju ...jeb pareizāk sakot uz vietas,  piezīme, ka Rīga noteikti ir „straumes”virzienā...izpelnās gandrīz „ar airi pa galvu”;) Tāpēc tiek nolemts mainīt taktiku un izmēģinam laivai piepalīdzēt ar kāju spēku. Jaunākais kāju spēks skrien pēc KP, apzinīgākais kāju spēks velk laivu, bet svārstīgākais kāju spēks nodarbojas ar variantu izstrādi. Tomēr posma laikā mainamies lomām, kārtīgi izsmejamies par savu „laivošanas„ tehniku  un esam diezgan atvieglotas, kad izdodas laivu nogādāt galapunktā. Vēl mazs riksītis uz 46KP un riteņojam jau atpakļ uz Finišu.

Piecas ar pusi stundas ir palidojušas nemanāmi, arī nogurums ir atnācis nemanāmi, tomēr prieks par paveikto un sajūsma par Līdzsvaru ir manāma vēl joprojām!

Paldies Līdzsvaram par interesantajām sacensībām, visiem labajiem pēcdistances sīkumiņiem  kā riteņu mazgāšanas iespēja, siltas pusdienas un duša , un protams par Atzinību un pārsteigumbalvu!

Dina, Sarmīte un Ieva jeb „Zvaigžņu Ekspresis”.